Fotogalerija

Nacionālā virtuve: Šobrīd Japāna ieņem pirmo vietu pasaulē restorānu skaitā uz vienu iedzīvotāju. Japānas virtuve - tā ir ne tikai sabiedriskās ēdināšanas ļoti attīstīta sistēma, bet arī Japānas dzīves tēla svarīga sastāvdaļa. Japāņu restorānos ir pieņemts ēst ar kociņiem. Nacionālā Japānas virtuve bazējas uz jūras produktiem, bet tomēr katrs restorāns tiecas iegūt savu personīgo stilu, kas ir atkarīgs no pavāra un vietējām paražām. Piemēram, uz Hokkajdo ir populāri krabju restorāni, bet Osake - sasimi no indīgās fugu zivs. Raksturīgākie japāņu nacionālie ēdieni ir Sushi, cāļis olā, Japāņu salāti no rīsiem, zetani - jūras zaļumi, haizivs spuru pastēte, sautēts asaris, gohans - vārīti rīsi, misosiru - pupiņu zupa, kono - mono - marinēti gurķīši, sasimi - jēlas zivis, tempura. Neatkārtojams gardums ir VanTan zupa un pīles cepetis ar saldskābu augļu mērci. Japānas kulturā īpaša nozīme ir tējas dzeršanas rituālam. Ipaši iecienīta ir zaļā tēja un aromātiskā jasmīnu tēja. No alkahojiskajiem dzērieniem iecienīts ir sake. Tas patiesībā ir rīsu vīns nevis degvīns, kā to uzskata eiropieši.

Vīza: Latvijas pilsoņiem nav nepieciešama.

Muita: Stingri ir aizliegts ievest ieročus, pornogrāfiskus materiālus un narkotikas. Pievērsīsiet uzmanību, ka daži inhalatori degunam var saturēt 1-dezoksifedrin vielu, kuras izmantošanu un glabāšanu aizliedz Japānas likumdošana. Medikamenti, kas satur šo ķīmisko savienojumu, nedrīkst tikt ievestt Japānā. Tāpat ir aizliegts ievest svaigus augļus un dārzeņus, jebkurus augu un dzīvnieku produktus. Ārzemniekiem tiek atļauts nemuitojot ievest ne vairāk kā 400 cigaretes vai 100 cigārus vai 500 tabakas gramus; 3 alkoholiska dzēriena pudeles; 50 mililitrus smaržu; citas preces ar vērtību ne vairāk kā 200 tūkstoši jēnu.

Telefons: Uz citām valstīm var piezvanīt no ielu taksofona ar uzrakstu "International and Domestic Telephone" (Starptautiskiem un vietējiem zvaniem), minimāla maksa - 100 jēnas. Daži taksofoni strādā ar iepriekš apmaksājamām telefona kartēm. Bez tam, pēc koda numura ievadīšanas, var zvanīt pa starptautisko telefonu caur telefona kompāniju.

Izmaksas: Pusdienas Japānā izmaksā ~ 8 – 25$, naktsmītnes sākot no 50$ par nakti. Bet jāņem vērā ta, ka salīdzinoši ar Eiropas valstīm, Japāna ir dārga zeme.

Kultūra: Tā kā japāņu paraža ir novilkt apavus, ieejot telpā, tad praktiski būtu paņemt līdzi viegli uzvelkamu/novelkamu apavu pāri, protams, jāparūpējas arī par savām zeķēm, lai nerastos neērtas situācijas. Kabatlakatiņi un papīra salvetes arī būtu vēlams ņemt līdzi, jo ceļojot bieži noderēs.

Interesanti zināt: Vai jūs zinājāt, ka Japānā publiska deguna šņaukšana tiek uzskatīta par ļoti rupju žestu?
Japāņi izvairās no skaidras atbildes ‘’jā’’ vai ‘’nē’’, bet tā vietā laipni smaida. Ja eiropietis teic japānim „uz tikšanos”, tad japāņa atbilde būs šokējoša eiropietim – „es par to padomāšu” vai ''ja būs iespējams’’. Draugu lokā japāņi lieto apstiprinošas vai noraidošas atbildes, bet ar svešiem cilvēkiem tie izmanto nekonkrētas atbildes, lai neaizvainotu savu sarunu biedru. Tas nozīmē, ka ārzemniekam jālasa atbilde starp rindām.

Ģeogrāfiskie apstākļi ir pieradinājuši japāņus pie zemestrīcēm, tāpēc nebūs jābrīnās, ka japāņu plauktos nekad neglabājas no stikla vai cita materiāla priekšmeti, kas varētu savainot cilvēku zemestrīces gadījumā. Japānā bieži var sastapt, ka stikla vietā logos ir papīrs vai arī istabu sienas ir no kartona. Zemestrīces gadījumā japāņi slēpjas zem durvju stenderēm vai zem galda. Japānas lielākā daļa māju ir speciāli būvētas zemestrīču gadījumam, tāpēc japāņi reti mūk zemestrīces gadījumā uz ielas.
Pilnīgi traks numurs eiropietim ir runājošie automāti, kas izbiedē tūristu ar nejaušu reklāmas uzrunu kādā klusā ielā. Tikai Japānas parkos un dārzos ir miers, bet tirdzniecības centros valda eiropietim neierasta kņada. Ļoti daudzas tehniskas ierīces sabiedriskā telpā un mājsaimniecībā uzrunā vai brīdina cilvēkus, kas Eiropas tūristam rada šoka vai izbīļa stāvokli.